{"id":1772,"date":"2019-06-29T20:07:46","date_gmt":"2019-06-29T20:07:46","guid":{"rendered":"https:\/\/krespoliskola.com\/?p=1772"},"modified":"2019-11-04T14:26:36","modified_gmt":"2019-11-04T14:26:36","slug":"diskusija-krievijas-imperijas-latvias-varoni","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/krespoliskola.com\/lv\/2019\/06\/diskusija-krievijas-imperijas-latvias-varoni\/","title":{"rendered":"DISKUSIJA: KRIEVIJAS IMP\u0112RIJAS LATVIAS VARO\u0145I"},"content":{"rendered":"<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"size-medium wp-image-1769 alignright\" src=\"https:\/\/krespoliskola.com\/wp-content\/uploads\/2019\/06\/Rudnev-Variag-pic-300x219.jpg\" alt=\"\" width=\"300\" height=\"219\" srcset=\"https:\/\/krespoliskola.com\/wp-content\/uploads\/2019\/06\/Rudnev-Variag-pic-300x219.jpg 300w, https:\/\/krespoliskola.com\/wp-content\/uploads\/2019\/06\/Rudnev-Variag-pic.jpg 700w\" sizes=\"auto, (max-width: 300px) 100vw, 300px\" \/>KRES POLISKOLA aicina uz diskusiju <strong>Krievijas Imp\u0113rijas Latvijas varo\u0146i<\/strong>, kas norisin\u0101sies ikgad\u0113ja sarunu festiv\u0101la <strong>LAMPA<\/strong> ietvaros (C\u0113sis), Latvija.<\/p>\n<p>Sestdien, 2019. gada 29. j\u016bnij\u0101<\/p>\n<p>M\u016bsdienu Latvija k\u013cuva par neatkar\u012bgu valsti pirms 100 gadiem \u2013 teritorij\u0101, kas l\u012bdz tam bijusi da\u013ca no Krievijas imp\u0113rijas. Iepriek\u0161\u0113jos divos gadsimtos Latvijas zem\u0113 dzimu\u0161ajiem bija noz\u012bm\u012bga un reiz\u0113m pat iz\u0161\u0137iro\u0161a loma lielvalsts dz\u012bv\u0113. Min\u0113sim tikai divus v\u0101rdus: Katr\u012bna I, pirm\u0101 Krievijas imperatore un Zin\u0101t\u0146u akad\u0113mijas dibin\u0101t\u0101ja, bija dzimusi Vidzem\u0113, bet Kurzemes hercogs B\u012brons, imperatores Annas Joanovnas ietekm\u012bgais\u00a0 favor\u012bts un faktiskais imp\u0113rijas valdnieks, \u2013 Kurzem\u0113. Par to, k\u0101da loma Krievijas imp\u0113rijas v\u0113stur\u0113 bija Latvij\u0101 dzimu\u0161ajiem, past\u0101st\u012bs zino\u0161i v\u0113sturnieki.<\/p>\n<p><strong>Dmitrijs Savins<\/strong> &#8211; v\u0113sturnieks, rakstnieks, publicists, Asoci\u0101cijas krievu sabiedr\u012bbas att\u012bst\u012bba un atbalsts krievu emigrantiem vad\u012bt\u0101js. Specializ\u0113jies <em>Zabaikai\u013cje<\/em> bazn\u012bcu v\u0113stures jaut\u0101jumos, ir vair\u0101ku publik\u0101ciju autors. 2015. gada bija spiests pamest Krieviju un 2016. gad\u0101 sa\u0146\u0113ma politisk\u0101 b\u0113g\u013ca statusu Latvij\u0101.<\/p>\n<p>St\u0101sts par Fridrihu Briedi, Sv.Georga 4.\u0161\u0137iras\u00a0orde\u0146a kavalieris, 4. \u0161\u0137iras Vladimira ordenis, L\u0101\u010dpl\u0113\u0161a Kara ordenis (III II I \u0161\u0137iras) Sv\u0113ta Jura krusts, Jura Zelta zobens, 2,3 un 4.\u0161\u0137iras Annas ordenis, 2. un 3. \u0161\u0137iras Sta\u0146islava ordenis. Pirm\u0101\u00a0pasaules kara laik\u0101 l\u012bdz ar Latvie\u0161u str\u0113lnieku bataljonu dibin\u0101\u0161anu\u00a0k\u013cuva par rotas komandieri, kara veter\u0101nu, un p\u0113c kara beig\u0101m k\u013cuva par akt\u012bvu pretizl\u016bko\u0161anas un anti bo\u013c\u0161evistisk\u0101s propagandas dal\u012bbnieku. 1918. gada j\u016blija Maskav\u0101 tika arest\u0113ts un augusta beig\u0101s no\u0161auts. 1924. gad\u0101, Latvij\u0101 tika nodibin\u0101ts pulkve\u017ea Brie\u017ea fonds, k\u0101 ar\u012b uzcelti pieminek\u013ci, un vi\u0146am pa godu nosauktas ielas R\u012bg\u0101, R\u0113zekn\u0113, Jelgav\u0101, Liep\u0101j\u0101, Ogr\u0113 un Siguld\u0101.<\/p>\n<p><strong>Silva Bendr\u0101te\u00a0<\/strong>ir \u017eurn\u0101listikas ma\u0123istres un soci\u0101lo zin\u0101t\u0146u ma\u0123istres gr\u0101ds.<br \/>\nTurpat 25 gadi nostr\u0101d\u0101ti Latvijas Radio. Izveidojusi Latvij\u0101 pirmo re\u0123ion\u0101lo komercradiostaciju \u201cKurzemes Radio\u201d. Nodarbojusies ar izdev\u0113jdarb\u012bbu. Bijusi 8., 9. un 10. Saeimas deput\u0101te, piev\u0113rsusies individu\u0101lai uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbai, bet 2012. gad\u0101 uzaicin\u0101ta darb\u0101 par R\u012bgas psihiatrijas un narkolo\u0123ijas centra sabiedrisko attiec\u012bbu vad\u012bt\u0101ju. Izveidojusi iest\u0101des v\u0113stures un kult\u016bras telpas past\u0101v\u012bgo ekspoz\u012bciju (muzeju).<\/p>\n<p>Oto H\u016bns dzimis Jelgav\u0101\u00a0Kurzemes superintendenta Kristi\u0101na H\u016bna\u00a0\u0123imen\u0113. S\u0101kum\u0101\u00a0stud\u0113jis teolo\u0123iju, dr\u012bz piev\u0113rsies medic\u012bnai.\u00a0Bija R\u012bgas kara hospit\u0101\u013ca\u00a0\u0101rsts, Aleksandra Razumovska m\u0101jas sekret\u0101rs Maskav\u0101. Oto H\u016bns &#8211;\u00a0zin\u0101tnieks un\u00a0\u0101rsts, agr\u0101k\u0101s Aleksandra Augstumu iest\u0101des, Baltij\u0101\u00a0pirm\u0101s psihiatrisk\u0101\u00a0dziedn\u012bcas, kas atv\u0113rta 1824. gad\u0101, pirmais direktors un iest\u0101des izveidot\u0101js. Medic\u012bnas v\u0113stur\u0113\u00a0Oto H\u016bns palicis k\u0101\u00a0klasisk\u0101s baku pot\u0113\u0161anas metodes ievies\u0113js Latvij\u0101\u00a0un Krievij\u0101. P\u0113t\u012bja,\u00a0k\u0101\u00a0\u0101rst\u0113\u0161an\u0101 var izmantot\u00a0\u0136emeru dabas resursus un Baldones miner\u0101l\u016bdeni.\u00a0Tom\u0113r\u00a0tas ir nepiln\u012bgs raksturojums.\u00a0\u012apa\u0161i piesaista Oto H\u016bna daudzpus\u012bg\u0101\u00a0person\u012bba, kur\u0101\u00a0vienl\u012bdz spilgti ar iecien\u012bta\u00a0\u0101rsta un zin\u0101tnieka kvalit\u0101t\u0113m izpau\u017eas ar\u012b\u00a0v\u0113sturnieka, topogr\u0101fa, novatora, kult\u016bras darbinieka un m\u0101kslas veicin\u0101t\u0101ja ros\u012bga darb\u012bba.<\/p>\n<p><strong>I\u013cja \u013benskis<\/strong> absolv\u0113ja LU V\u0113stures un filozofijas fakult\u0101ti Jauno un jaun\u0101ko laiku v\u0113stures specialit\u0101ti. No 2006. gada str\u0101d\u0101 muzej\u0101 &#8220;Ebreji Latvij\u0101&#8221;, no 2008. gada &#8211; direktors. Vi\u0146a intereses iek\u013cauj Latvijas ebreju v\u0113sturi ar uzsvaru uz Apgaism\u012bbas laikmetu, ebreju kopienas moderniz\u0101ciju, ebreju-latvie\u0161u attiec\u012bbas, ka ar\u012b Holokausta memorializ\u0101cijas jaut\u0101jumi.<\/p>\n<p>Br\u0101\u013ci MINCI &#8211; PAULS (1868-1941) un VLADIMIRS (1872-1944). Br\u0101\u013ci Minci n\u0101ca no tur\u012bgas ebreju \u0123imenes, ieguva izgl\u012bt\u012bbu R\u012bg\u0101, p\u0113c tam stud\u0113ja P\u0113terburg\u0101 un Tartu. Pauls Mincs izv\u0113l\u0113j\u0101s krimin\u0101lties\u012bbu speci\u0101lista karjeru, un \u0101tri vien k\u013cuva par vienu no vado\u0161iem R\u012bgas advok\u0101tiem. Vladimirs Mincs dz\u012bvoja Maskav\u0101, bija iev\u0113rojam\u0101 fig\u016bra medi\u0137u aprind\u0101s. 1918. gad\u0101 vi\u0146\u0161 bija to \u0101rstu starp\u0101, kas oper\u0113ja \u013be\u0146inu, un par to sa\u0146\u0113ma at\u013cauju emigr\u0113t no bo\u013c\u0161evistisk\u0101s Krievijas. Abi br\u0101\u013ci 1920.-1930. gados bija iev\u0113rojamas fig\u016bras Latvijas publiskaj\u0101 telp\u0101. Pauls Mincs bija Vald\u012bbas loceklis un Konstitucion\u0101l\u0101s sapulces deput\u0101ts. Bet vi\u0146u likte\u0146i izr\u0101d\u012bj\u0101s skumji, k\u0101 vair\u0101kumam t\u0101s paaudzes p\u0101rst\u0101vjiem &#8211; Pauls tika deport\u0113ts uz Krasnojarskas apgabalu un 1941. gad\u0101 apcietin\u0101jum\u0101 mira, Vladimirs 1944. gad\u0101 nomira Buhinvald\u0113.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>KRES POLISKOLA aicina uz diskusiju Krievijas Imp\u0113rijas Latvijas varo\u0146i, kas norisin\u0101sies ikgad\u0113ja sarunu festiv\u0101la LAMPA ietvaros (C\u0113sis), Latvija.<br \/>\nSestdien, 2019. gada 29. j\u016bnij\u0101<br \/>\nM\u016bsdienu Latvija k\u013cuva par neatkar\u012bgu valsti pirms 100 gadiem \u2013 teritorij\u0101, kas l\u012bdz tam bijusi da\u013ca no <\/p>\n","protected":false},"author":4,"featured_media":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[83],"tags":[],"class_list":["post-1772","post","type-post","status-publish","format-standard","hentry","category-jaunumi"],"post_mailing_queue_ids":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/krespoliskola.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/1772","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/krespoliskola.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/krespoliskola.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/krespoliskola.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/4"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/krespoliskola.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=1772"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/krespoliskola.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/1772\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":1773,"href":"https:\/\/krespoliskola.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/1772\/revisions\/1773"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/krespoliskola.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=1772"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/krespoliskola.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=1772"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/krespoliskola.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=1772"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}