![\"\"](\"https:\/\/krespoliskola.com\/wp-content\/uploads\/2018\/10\/Crab-Flag_3-2-300x200.jpg\")
<\/p>\n<\/p>\n
KRES Poliskola un Baltijas izgl\u012bt\u012bbas un akad\u0113misk\u0101s att\u012bst\u012bbas centrs<\/a> \u0161\u012b gada 22. oktobr\u012b R\u012bg\u0101, organiz\u0113ja lekciju – diskusiju\u00a0\u00a0 \u201cTransatlantisk\u0101 Latvija – no Kurzemes l\u012bdz Tob\u0101go\u201c.<\/p>\n Latvijas V\u0113stures instit\u016bta vado\u0161\u0101 p\u0113tniece, v\u0113stures zin\u0101tnes doktore M\u0101r\u012bte Jakov\u013ceva sava lekcij\u0101 iepaz\u012bstin\u0101ja ar Latvijas XVII gadsimta v\u0113stures spilgt\u0101kaj\u0101m lapaspus\u0113m – Kurzemes un\u00a0 Zemgales Hercogisti, un t\u0101s kolonij\u0101m Gvineja (\u0100frika) un Tob\u0101go (Amerika).<\/p>\n Doktore Jakov\u013ceva Latvij\u0101 vislab\u0101k un prec\u012bz\u0101k zina par Kurzemes hercogistes v\u0113sturi. Vi\u0146as lekcija bija bagatin\u0101ta ar vair\u0101k\u0101m spilgt\u0101m deta\u013c\u0101m, kuras ir ieg\u016btas ilgus gadus p\u0113tot arh\u012bvus. Interesentiem un kl\u0101teso\u0161ajiem\u00a0 acis iemirdzej\u0101s, cik sen\u0101s Latvijas v\u0113stures notikumi var b\u016bt tik aizraujo\u0161i un parsteigumiem pilni, kad tos izst\u0101sta zino\u0161a un profesion\u0101la eksperte.<\/p>\n L\u016bk, da\u017ei st\u0101sti par kuriem m\u0113s uzzin\u0101j\u0101m pusotru stundu garaj\u0101 lekcij\u0101.<\/p>\n Par pirmo Kurzemes hercogu k\u013cuva p\u0113d\u0113jais Livonijas orde\u0146a<\/a> mestrs Gothards Ketlers<\/a> ( kettle –\u00a0 \u201ckatls \u201c v\u0101cu valod\u0101), kato\u013cu bru\u0146inieks – krustnesis. XVI gadsimta bazn\u012bcas Reform\u0101cijas laik\u0101, faktiski – revol\u016bcija katolicism\u0101, tika rad\u012bta luter\u0101\u0146u bazn\u012bca. No L\u012bvonijas orde\u0146a drup\u0101m hercogs Gothards izveidoja jaunu apvienoto Kurzemes un Zemgales hercogistes ar valsts \u00a0reli\u0123iju.<\/strong><\/p>\n Savam laikam (1517-`1587) Gothards Ketlers bija izcils reform\u0101tors, kur\u0161 mui\u017eniec\u012bbas varu c\u0113l\u0101 augst\u0101k par Romas Pavestu. Vi\u0146\u0161 pat sp\u0113ja vienoties par savas valsts hercogistes autonomiju ar vareno kato\u013cu po\u013cu – lietuvie\u0161u karalisti, kura bija izpl\u0113tusies no Krakovas l\u012bdz Smo\u013censkai.<\/p>\n Gotharda Ketlera b\u0113rni, hercogs Fridrihs un Vilhelms, kuri vald\u012bja Zemgal\u0113 un Kurzem\u0113, nebija tik veiksm\u012bgi. Neskatoties uz pan\u0101kumiem po\u013cu – zviedru kar\u0101. 1616. gad\u0101 karalis Sigismunds III at\u0146\u0113ma vi\u0146iem ties\u012bbas vald\u012bt Hercogist\u0113. P\u0113c gada Fridriham atdeva Zemgali, bet Vilheman n\u0101c\u0101s gaid\u012bt 17 gadus, lai atjaunotu vald\u012b\u0161anu Kurzem\u0113. P\u0113c Sigismunda n\u0101ves Ketleram izdev\u0101s vienoties ar Polijas – Lietuvas Seimu par sav\u0101m suver\u0113nam ties\u012bb\u0101m uz\u00a0 Kurzemi un Zemgali.<\/p>\n Rodas jaut\u0101jums. Ja tas t\u0101 notiktu, vai b\u016btu p\u0113c 300 gadiem izveidota neatkar\u012bg\u0101 Latvija? Vai visi latvie\u0161i tr\u012bs gadsimtus b\u016btu k\u013cuvu\u0161i par lietuvie\u0161iem!<\/p>\n Kurzemes pasaules patieso popularit\u0101ti un atpaz\u012bstam\u012bbu ieguva Gotharda Ketlera mazd\u0113ls, le\u0123end\u0101rais hercogs J\u0113kabs (1610-1682). Vi\u0146a vad\u012bb\u0101 Ventspil\u012b un Liep\u0101j\u0101 uzbuv\u0113ti desmitiem ku\u0123i, kuri bur\u0101ja Atlantijas oke\u0101nu. Kas savuk\u0101rt nodro\u0161in\u0101ja mazajai Kurzemes hercogistei ie\u0146emt svar\u012bgu lomu starptautiskaj\u0101 tirdzniec\u012bb\u0101 un ku\u0123ub\u016bv\u0113, bet iedz\u012bvotajiem transatlantisko atpaz\u012bstam\u012bbu.<\/p>\n Tie\u0161i J\u0113kaba laik\u0101,\u00a0 Latvija (preciz\u0101k t\u0101s da\u013ca), uz neilgu laiku k\u013cuva par imperiju, izveidojot savas kolonijas uz Sv. Andreja salas Gambijas upes krastos, k\u0101 ar\u012b Tob\u0101go – Kar\u012bbu j\u016bras piekrast\u0113. Kareiv\u012bgie kaimi\u0146i – sakum\u0101 Zviedrijas kara\u013ci, v\u0113l\u0101k – krievu cari pievienoja baltijas zemes Hercogistes saviem \u012bpa\u0161umiem, t\u0101d\u0101 veid\u0101 uz neilgu laiku at\u0146emot neatkar\u012bbu. Zaud\u0113t\u0101s kolonijas l\u012bdz m\u016bsdien\u0101m saglab\u0101ja tikai \u0123eografiskos nosaukumus, tadus k\u0101 J\u0113kaba forts un Lielais Kurzemes l\u012bcis (Tob\u0101go). Tad\u0101 veid\u0101 Ketlera izveidota Hercogiste, kaut ar\u012b bez kolonijam k\u013cuva par m\u016bsdienas Latvijas valsts prototipu, apvienojoties Kurzemei un Zemgalei ar Vidzemi un Latgali, 100 gadus atpaka\u013c tika izveidota neatkar\u012bga Latvijas Republika.<\/p>\n Jakov\u013cevas kundzes jauko lekciju, k\u0101 ar\u012b spraigo apspriedi un diskusiju, kura akt\u012bvi piedal\u012bjas politologs Ivars \u012ajabs un KRES Poliskolas direktors, advokats P\u0101vels Ivlevs un citi pas\u0101kuma\u00a0 dal\u012bbnieki varat paskat\u012bties m\u016bsu Fecebook majas lap\u0101<\/a>.<\/p>\n