Transatlantiskā Latvija – no Kurzemes līdz Tobago
KRES Poliskola un Baltijas izglītības un akadēmiskās attīstības centrs šī gada 22. oktobrī Rīgā, organizēja lekciju – diskusiju “Transatlantiskā Latvija – no Kurzemes līdz Tobāgo“.
Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece, vēstures zinātnes doktore Mārīte Jakovļeva sava lekcijā iepazīstināja ar Latvijas XVII gadsimta vēstures spilgtākajām lapaspusēm – Kurzemes un Zemgales Hercogisti, un tās kolonijām Gvineja (Āfrika) un Tobāgo (Amerika).
Doktore Jakovļeva Latvijā vislabāk un precīzāk zina par Kurzemes hercogistes vēsturi. Viņas lekcija bija bagatināta ar vairākām spilgtām detaļām, kuras ir iegūtas ilgus gadus pētot arhīvus. Interesentiem un klātesošajiem acis iemirdzejās, cik senās Latvijas vēstures notikumi var būt tik aizraujoši un parsteigumiem pilni, kad tos izstāsta zinoša un profesionāla eksperte.
Lūk, daži stāsti par kuriem mēs uzzinājām pusotru stundu garajā lekcijā.
Par pirmo Kurzemes hercogu kļuva pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers ( kettle – “katls “ vācu valodā), katoļu bruņinieks – krustnesis. XVI gadsimta baznīcas Reformācijas laikā, faktiski – revolūcija katolicismā, tika radīta luterāņu baznīca. No Līvonijas ordeņa drupām hercogs Gothards izveidoja jaunu apvienoto Kurzemes un Zemgales hercogistes ar valsts reliģiju.
Savam laikam (1517-`1587) Gothards Ketlers bija izcils reformātors, kurš muižniecības varu cēlā augstāk par Romas Pavestu. Viņš pat spēja vienoties par savas valsts hercogistes autonomiju ar vareno katoļu poļu – lietuviešu karalisti, kura bija izplētusies no Krakovas līdz Smoļenskai.
Gotharda Ketlera bērni, hercogs Fridrihs un Vilhelms, kuri valdīja Zemgalē un Kurzemē, nebija tik veiksmīgi. Neskatoties uz panākumiem poļu – zviedru karā. 1616. gadā karalis Sigismunds III atņēma viņiem tiesības valdīt Hercogistē. Pēc gada Fridriham atdeva Zemgali, bet Vilheman nācās gaidīt 17 gadus, lai atjaunotu valdīšanu Kurzemē. Pēc Sigismunda nāves Ketleram izdevās vienoties ar Polijas – Lietuvas Seimu par savām suverēnam tiesībām uz Kurzemi un Zemgali.
Rodas jautājums. Ja tas tā notiktu, vai būtu pēc 300 gadiem izveidota neatkarīgā Latvija? Vai visi latvieši trīs gadsimtus būtu kļuvuši par lietuviešiem!
Kurzemes pasaules patieso popularitāti un atpazīstamību ieguva Gotharda Ketlera mazdēls, leģendārais hercogs Jēkabs (1610-1682). Viņa vadībā Ventspilī un Liepājā uzbuvēti desmitiem kuģi, kuri burāja Atlantijas okeānu. Kas savukārt nodrošināja mazajai Kurzemes hercogistei ieņemt svarīgu lomu starptautiskajā tirdzniecībā un kuģubūvē, bet iedzīvotajiem transatlantisko atpazīstamību.
Tieši Jēkaba laikā, Latvija (precizāk tās daļa), uz neilgu laiku kļuva par imperiju, izveidojot savas kolonijas uz Sv. Andreja salas Gambijas upes krastos, kā arī Tobāgo – Karību jūras piekrastē. Kareivīgie kaimiņi – sakumā Zviedrijas karaļi, vēlāk – krievu cari pievienoja baltijas zemes Hercogistes saviem īpašumiem, tādā veidā uz neilgu laiku atņemot neatkarību. Zaudētās kolonijas līdz mūsdienām saglabāja tikai ģeografiskos nosaukumus, tadus kā Jēkaba forts un Lielais Kurzemes līcis (Tobāgo). Tadā veidā Ketlera izveidota Hercogiste, kaut arī bez kolonijam kļuva par mūsdienas Latvijas valsts prototipu, apvienojoties Kurzemei un Zemgalei ar Vidzemi un Latgali, 100 gadus atpakaļ tika izveidota neatkarīga Latvijas Republika.
Jakovļevas kundzes jauko lekciju, kā arī spraigo apspriedi un diskusiju, kura aktīvi piedalījas politologs Ivars Ījabs un KRES Poliskolas direktors, advokats Pāvels Ivlevs un citi pasākuma dalībnieki varat paskatīties mūsu Fecebook majas lapā.
https://www.facebook.com/krespoliskolaofficial/videos/738966199785459/